CITAS AKTIVITĀTES

VIENREIZLIETOJAMĀ PLASTMASA

Pēc kampaņas MANA JŪRA datiem – piekrastē atkritumu skaits turpina pieaugt un plastmasas atkritumi sastāda procentuāli lielāko daļu no visiem piekrastē atrodamajiem atkritumiem.

2024.gada dati uzrāda, ka:

▪75,9% no visiem atkritumiem ir dažādi plastmasas un polimēru materiāli;

▪Savukārt 49,9% no visiem atkritumiem ir dažādas vienreizlietojamās plastmasas frakcijas.

Tāpēc mēs nevaram palikt vienaldzīgi. Ar kampaņu “ESI VIENREIZĪGS – NELIETO VIENREIZĒJU!” aicinām sabiedrību ieviest jaunus ikdienas paradumus, lai samazinātu šo atkritumu apjomu, kas nonāk apritē un nereti arī vidē. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo lielākā daļa vienreizlietojamo atkritumu NAV pārstrādājami – tie paliek atkritumi uz visiem laikiem.

Saskaņā ar pētījuma “Gateway& Partners izvērtējums par konkrētu plastmasas izstrādājumu ierobežojumu un aizliegumu 2020.gadā, kas veikts saskaņā ar noslēgto līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju” datiem vienreizlietojamie plastmasas trauki un piederumi gadā rada vidēji 829 tonnas atkritumu, vienreizlietojamie maisiņi – 3 147 tonnas, bet pārtikas iepakojums – 22 846 tonnas gadā. Būtiski atcerēties, ka visi šie produkti ir viegli, un, ja mēs šo visu pārrēķinātu vienībās, tas būtu patiesi iespaidīgs skaitlis.

Lai atgādinātu sabiedrībai par šo problemātiku un veicinātu videi draudzīgāku rīcību, esam izveidojuši ceļojošo vides objektu – lielkrūzi. Savu pirmo mājvietu lielkrūze atrada Saulkrastos, bet šobrīd ir atceļojusi līdz Rīgai. Latvijas leļļu teātra pagalmā tā mājos līdz decembra sākumam. Atrodi to, nofotografējies un ieliec attēlu savos sociālajos tīklos ar tēmturi #Esmuvienreizīgs – Instagram atzīmējot @fee_latvia vai Facebook @MANAJURA.

Tāpat esam izveidojuši uzlīmi, kas mudina āra tirdzniecības vietās izmantot savu krūzi. Sadarbībā ar SIA Kafijas pasaule, āra tirdzniecības vietās tagad ir iespējams iegādāties karstos dzērienus, izmantojot savu krūzi. Viss, kas tev jādara – pirms pirkuma ievieto krūzi kafijas uzpildes vietā, lai sensors spēj nolasīt, ka tev nav nepieciešama vienreizlietojamā krūze.

Ja esi uzņēmējs un vēlies informēt savus klientus, ka pie jums iespējams veikt pirkumus, izmantojot savu krūzi, lejupielādē aicinājuma uzlīmi šeit.

Tu jau zini, ESI VIENREIZĪGS – NELIETO VIENREIZĒJU!

SMĒĶĒŠANAS ATKRITUMI – TO CEĻŠ UZ JŪRU

Pieaugošā smēķēšanas atkritumu problēma

  • Populārākais jeb biežākais piekrastē atrodamais atkritumu veids 2024. gadā ir smēķēšanas atkritums, no kopējā atkritumu skaita sastādot 32,6%;
  • Katros 100 pludmales metros Latvijā atrodamas 109 smēķēšanas atkritumu vienības;
  • Smēķēšanas atkritumi konstatēti 100% monitoringa laukumu.

Un to ceļš līdz piekrastei ir tik dažāds. Bet šogad ar iniciatīvu “Ko izmetīsi te – atradīsi jūrā!” vēlamies vērst uzmanību lietus ūdens notekām, kas nereti un nepamatoti tiek izmantotas kā atkritumu tvertnes. Saskaņā ar “Zaļās jostas” projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” eksperimenta datiem, katru dienu caur lietus ūdens notekām dabā nonāk tūkstošiem cigarešu izsmēķu un citu atkritumu, piemēram, elektroniskās cigaretes, izlietotas baterijas, vienreizlietojamie trauki un iesaiņojuma materiāli.

Lai pievērstu uzmanību šai problēmai, esam uzrunājuši māksliniekus, kuri izveidojuši skices ar vienotu saukli: “Ko izmetīsi te – atradīsi jūrā.” Šīs skices piedāvājam īstenot gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem, lai tās varētu integrēt savā pilsētvidē un veicināt sabiedrības izpratni par atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi. 

Šobrīd Rīgā (pie Latvijas Leļļu teātra) un Saulkrastos (pie peldvietas ”Centrs” autostāvvietā) ir realizēts mākslinieces Madaras Zalānes darbs “Jūras meita”.

________________________________

LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.  https://wastetoresources.kem.gov.lv

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras  (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

To top